Draugi plāno vasaras pārgājienu. Kādam vajag telti, citam – matraci, vēl kādam – pārgājiena somu. Pēc nelielas meklēšanas internetveikalā izrādās: pirms vispār esat izgājuši no mājām, aprīkojums jau maksā krietnu summu. Bet cik reizes gadā katrs to izmantos? Vienu? Divas?
Te ir jautājums, ko mēs sev uzdodam pārāk reti: vai man vajag, lai šī lieta pieder man, vai man vajag iespēju to izmantot? Manuprāt, otrā atbilde bieži ir daudz saprātīgāka. Ne katram jābūt savam urbim, teltij, projektoram vai svētku dekorāciju kastei.
Lietas, kas lielākoties gaida
Ieskaties mājās. Vai skapja augšējā plauktā ir sporta inventārs, kuru sen neesi aizticis? Varbūt garāžā stāv rīks, kas bija nepieciešams tikai vienam remontam? Tajā pašā laikā draugs vai kaimiņš tieši tādu rīku meklē. Ja viens priekšmets spēj palīdzēt vairākiem cilvēkiem, kāpēc iegādāties vairākus vienādus?
Šādu pieeju dēvē par dalīšanās vai piekļuves ekonomiku: aizņemšanās, koplietošana, noma un līzings ļauj saņemt vajadzīgo, nekļūstot par preces īpašnieku. Tā ir viena no aprites ekonomikas iespējām, jo palīdz pilnvērtīgāk izmantot jau saražoto. Eiropas Vides aģentūra norāda, ka piekļuvē balstīti modeļi var palielināt to reižu skaitu, cik produkts tiek izmantots [1].
Noma nav tikai reta ideja
Šis nav stāsts par tālu nākotni. Saskāņā ar Eiropas Vides aģentūras apkopotajiem datiem 2023. gadā ES darbojās vairāk nekā 46 tūkstoši uzņēmumu, kas iznomāja personīgās un mājsaimniecības preces; to skaits no 2021. līdz 2023. gadam pieauga par 13% [1]. Protams, šis skaitlis neietver draugu savstarpēju aizņemšanos un nenozīmē, ka ikviena nomas forma ir videi draudzīga. Tomēr tas rāda, ka pieeja bez īpašumtiesībām jau ir reāls pakalpojums.
Fakts: vairāk nekā 46 000 uzņēmumu ES 2023. gadā iznomāja personīgās un mājsaimniecības preces [1].
Padomā par pieciem draugiem un vienu telti. Ja tā ir kvalitatīva, tiek saudzīgi lietota un vairākkārt izmantota, katram nav vajadzīgs savs eksemplārs. Taču, ja pēc koplietotas lietas jādodas ļoti tālu ar auto vai to ātri sabojā, vides ieguvums var sarukt. Tātad svarīgi nav tikai dalīties – svarīgi to darīt saprātīgi.
Bet ja kāds neatdod?
Jā, dalīšanās prasa uzticēšanos. Lietas var pazust, salūzt, un draugiem var būt dažādi priekšstati par to, kas ir “saudzīga lietošana”. Tāpēc pirms aizņemšanās ir vērts vienoties par atdošanas laiku, tīrīšanu un to, ko darīt, ja kaut kas tiek sabojāts. Ar vērtīgākām lietām var palīdzēt īss rakstisks apliecinājums vai profesionāla noma ar skaidriem nosacījumiem.
Ir arī lietas, kurām savs īpašums ir loģisks – piemēram, tas, ko izmanto gandrīz katru dienu, vai individuāls drošības aprīkojums, kura stāvoklis ir īpaši svarīgs. Dalīšanās nav noteikums visām dzīves situācijām. Tā ir papildu iespēja, kuru vērts apsvērt pirms pirkuma.
Mazāk mantu, vairāk iespēju
Man īpaši patīk tas, ka koplietošana paver iespējas izmēģināt jaunu hobiju bez lieliem ieguldījumiem. Pirmajai filmēšanas reizei vari aizņemties statīvu, vienreizējam pasākumam iznomāt skaļruni, bet pirms jauna sporta veida sākšanas pārbaudīt, vai tas tev vispār patīk. Tu iegūsti pieredzi, nevis vēl vienu kasti skapī.
Kā dalīšanās var kļūt par normu?
Sāc vienkārši: izveido ar draugiem kopīgu sarakstu ar lietām, ko katrs būtu gatavs aizdot – galda spēles, instrumentus, projektoru. Skolā vai jauniešu centrā var izveidot koplietošanas plauktu sporta inventāram vai pasākumu aprīkojumam. Lai tas strādātu, vajag skaidrus noteikumus, atbildīgo un vietu, kur lietas glabāt.
Un neviens nav jākaunina, ja savu mantu aizdot negrib – dalīšanās ir brīvprātīga. Bet, kad tā izdodas, ieguvums ir lielāks par vienu ietaupītu pirkumu: cilvēki sadarbojas un mācās kopīgi rūpēties par lietām.
Izlaušanās misija
Nākamreiz, kad lieta vajadzīga tikai vienam pasākumam vai retai nodarbei, pirms pirkšanas pajautā trim cilvēkiem vai pārbaudi nomas iespējas. Salīdzini cenu, ceļu un ērtības. Varbūt atklāsi, ka svarīgākais nav “man pieder”, bet “man ir pieejams”.
Rakstu sagatavoja biedrība “Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija” Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta “Izlaušanās misija: Aprites izvēles” (projekta reģ. Nr. LVAF/57/2025) ietvaros.
Rakstu sagatavoja biedrība “Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija” Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta “Izlaušanās misija: Aprites izvēles” (projekta reģ. Nr. LVAF/57/2025) ietvaros.