Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un Direktīva 2014/25/ES, kas attiecas uz iepirkumiem ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ir būtiski tiesiski akti, kas aizstāj iepriekšējās publiskā iepirkuma direktīvas (Direktīva 2004/18/EK un Direktīva 2004/17/EK). Direktīva 2014/24/ES nosaka vispārējos principus un procedūras, kas regulē publisko iepirkumu ES, uzsverot pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes pret visiem dalībniekiem un diskriminācijas novēršanas nozīmīgumu. Direktīva 2014/25/ES, ņemot vērā specifiku ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, papildina šos principus ar konkrētām norādēm šo nozaru iepirkumiem.
Abas direktīvas nodrošina ZPI prasību efektīvai integrācijai, nodrošinot skaidras norādes par to, kā šīs prasības iekļaut iepirkuma procesā, vienlaikus saglabājot svarīgo līdzsvaru ar Eiropas Savienības dibināšanas Līgumā iekļautajiem pamatprincipiem, kas pieprasa atklātību, vienlīdzīgu pieeju, proporcionalitāti un brīvu preču un pakalpojumu apriti, tādējādi veicinot godīgu konkurenci.
ZPI ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldības iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju. Eiropas valsts iestādes ir galvenie patērētāji. Katru gadu ES dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērē vidēji 19% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP). Latvijā publiskais iepirkums veido 17% IKP. Šāda ietekme uz preču un pakalpojumu tirgu ir nozīmīga, tāpēc, iekļaujot vides prasības publiskajā iepirkumā (veicot ZPI), ir iespējams ne vien veicināt videi draudzīgu preču un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu tirgū, bet arī panākt finansiālus un sociālus uzlabojumus. Izmantojot savu pirktspēju, lai izvēlētos videi draudzīgas preces, pakalpojumus un darbus, publiskais sektors var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgā patēriņā un ražošanā. Lai gan ZPI ir brīvprātīgs instruments, tai ir būtiska nozīme ES centienos kļūt par resursu ziņā efektīvāku ekonomiku. Tas var palīdzēt stimulēt pieprasījuma kritisko masu pēc ilgtspējīgākām precēm un pakalpojumiem, kurus pretējā gadījumā būtu grūti laist tirgū. Tāpēc ZPI ir spēcīgs ekoinovāciju stimuls. Pašlaik ES ZPI principu piemērošana notiek brīvprātīgi.