Lai stiprinātu izpratni par ilgtspējīgiem iepirkumiem un dalītos ar praktisko pieredzi, šī gada 20. martā Latvijā pirmo reizi notiks “Ilgtspējīgu iepirkumu diena”. Pasākumu organizē Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību.
Konferencē nozares eksperti un profesionāļi diskutēs par praktiskiem risinājumiem, izaicinājumiem un ieguvumiem, kas saistās ar ilgtspējīgiem iepirkumiem un to potenciālu pozitīvu pārmaiņu veicināšanā. Pasākuma galvenais mērķis ir veicināt publisko iepirkumu kā stratēģisku attīstības instrumentu Latvijā, nodrošinot integrētu pieeju, kas apvieno vides, sociālos un inovāciju aspektus, un stiprinot iepirkumu lomu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.
Ilgtspējīgu iepirkumu nozīme
Ilgtspējīgi iepirkumi nav tikai moderna tendence, bet gan efektīvs instruments vides aizsardzības, ekonomiskās izaugsmes un labklājības veicināšanai. Valsts un pašvaldību atbildība ir veidot publisko iepirkumu politiku tā, lai tā nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko stabilitāti. Globālā kustība ilgtspējīgas attīstības veicināšanai aizsākās jau 1987. gadā, kad ANO Bruntlandes ziņojumā “Mūsu kopīgā nākotne” tika definēts ilgtspējīgas attīstības jēdziens. Savukārt 2015. gadā ANO pieņēma Darba kārtību 2030 jeb Agenda 2030, kurā ietverti 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi. Viens no tiem – 12. mērķis “Atbildīgs patēriņš un ražošana” – akcentē publiskā iepirkuma nozīmi ilgtspējības sasniegšanā.
Publisko iepirkumu loma ilgtspējības veicināšanā
Publiskais sektors ir viens no lielākajiem ekonomikas patērētājiem, un Eiropas Savienībā publiskie iepirkumi veido 12–14% no iekšzemes kopprodukta. Pārdomāta iepirkumu politika var būtiski veicināt videi draudzīgu produktu un pakalpojumu pieprasījumu, stiprināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju un stimulēt ekonomikas attīstību.
Latvija 2024. gadā ilgtspējīgas attīstības indeksā sasniedza 70,6 punktus, ierindojoties 21. vietā pasaulē. Lai gan energoefektivitāte uzlabojas, Latvija joprojām atpaliek resursu efektivitātes un aprites ekonomikas jomā. Zaļais publiskais iepirkums var paātrināt šo procesu, taču tā īpatsvars pēdējā gada laikā ir samazinājies. 2024. gadā ZPI veidoja 46,1% no iepirkumu līgumcenas jeb 9,1 miljardu eiro, bet 2025. gada sākumā tas saruka līdz 14%, atgriežoties 2023.gada līmenī.
Savukārt sociāli atbildīgs iepirkums 2024. gadā veidoja 0,6% no kopējās līgumcenas, taču 2025. gada sākumā pieauga līdz 1,4% pēc līgumsummas. Inovāciju iepirkumi 2024. gadā sasniedza 0,2% pēc līgumsummas, bet 2025. gada sākumā netika fiksēti. Kopumā stratēģiskie iepirkumi 2025. gada sākumā veidoja 15,3% no kopējās līgumcenas.
Lai gan zaļais publiskais iepirkums ir obligāts deviņās preču un pakalpojumu grupās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 353, ilgtspējīgi iepirkumi prasa plašāku skatījumu, kas apvieno vides, sociālos un inovāciju aspektus. Sociāli atbildīgi un inovāciju iepirkumi šobrīd ir brīvprātīgi instrumenti, kurus izmanto reti, lai gan tie sniedz būtisku pievienoto vērtību.
Lai publiskais iepirkums kļūtu par efektīvu attīstības rīku, svarīga ir ne tikai normatīvu ievērošana, bet arī pašvaldību un iepirkumu organizāciju aktīva rīcība. Katra iepirkuma veicēja ziņā ir apvienot ilgtspējas kritērijus, pat ja tas nav obligāts. Šāda pieeja palīdz sasniegt ilgtermiņa mērķus un veicina atbildīgu iepirkumu attīstību.
Vides un sociālo kritēriju apvienošana
Apvienojot vides un sociālos aspektus, iepirkumi kļūst par efektīvu instrumentu vides aizsardzības un sociālās atbildības mērķu sasniegšanā. Ilgtspējīgi iepirkumi veicina godīgu atalgojumu un labākus darba apstākļus, atbalstot sociāli atbildīgus uzņēmumus, stiprina vietējo ekonomiku, sniedzot iespējas mazajiem un sociālajiem uzņēmumiem, veicina jauniešu nodarbinātību un mazina sociālo nevienlīdzību. Papildus tam tie sekmē inovāciju attīstību, radot pieprasījumu pēc jauniem videi draudzīgiem risinājumiem, un stimulē zaļās ekonomikas izaugsmi, veicinot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu attīstību.
Ilgtspējīgi iepirkumi nav tikai regulējuma prasība, bet arī iespēja veidot atbildīgu publisko sektoru, kas rada ilgtermiņa vērtību sabiedrībai un videi.
Ilgtspējīgu iepirkumu diena – svarīgs solis uz priekšu
Šī gada 20. marta Ilgtspējīgu iepirkumu dienā piedalīsies nozares eksperti un profesionāļi, tostarp ICLEI pārstāvis Philipp Tepper, Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša, Iepirkumu uzraudzības biroja eksperte Līga Jaunozola, LIKTA prezidente Signe Bāliņa, Valsts nekustamie īpašumi pārstāvis Dmitrijs Kots, Rīgas Enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā un iepirkumu departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja Sabīna Bušmane un Limbažu novada pašvaldības Iepirkumu daļas vadītāja Evija Mežinska un citi.
Konferencē tiks apspriesti reāli risinājumi un iespējas, kā ilgtspējīgie iepirkumi var pozitīvi ietekmēt sabiedrības, vides aizsardzības un ekonomikas attīstību. Pilna darba kārtība pieejama Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas mājaslapā.
“Ilgtspējīgu iepirkumu diena ir nozīmīgs solis Latvijas publisko iepirkumu sistēmas attīstībā. Ilgtspējīga iepirkuma kontekstā ir svarīgi ne tikai ievērot vides aspektus, bet arī integrēt sociālos kritērijus, aprites ekonomikas principus, klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un inovācijas” uzsver Inese Pelša.
Pasākums ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. Reģistrācijas saite pieejama šeit: https://ej.uz/reg_anketa