19.martā Ulbrokas kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” notiks Ilgtspējīgu iepirkumu diena 2026, kur pulcēsies valsts, pašvaldību, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī ārvalstu eksperti, lai diskutētu par ilgtspējīgu iepirkumu nākotni Latvijā. Konference notiek īpašā brīdī – Latvija atrodas publisko iepirkumu politikas krustcelēs.
Publiskais iepirkums nav tikai administratīva procedūra. Tas ir viens no spēcīgākajiem ekonomikas un politikas instrumentiem, kas ietekmē tirgu, inovāciju un vides kvalitāti. Pētījumi rāda, ka publiskie iepirkumi Eiropas Savienībā veido aptuveni 11–20% no iekšzemes kopprodukta, un līdz ar to tiem ir būtiska ietekme uz ekonomikas attīstību un ilgtspējīgu pāreju.
Saeimā tiek virzīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz atteikties no līdzšinējā obligātā Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) regulējuma un pāriet uz plašāku ilgtspējīga iepirkuma pieeju, kas būtu piemērojama brīvprātīgi. Šāda pieeja teorētiski ļauj integrēt ne tikai vides, bet arī sociālos un inovāciju aspektus. Tomēr tas rada būtisku jautājumu – vai brīvprātīgs modelis spēs nodrošināt tikpat konsekventu ilgtspējības mērķu īstenošanu publiskajā sektorā kā līdzšinējais regulējums. Vienlaikus rodas arī praktiski jautājumi: kurš koordinēs ilgtspējīga iepirkuma sistēmu valstiskā līmenī, kā tiks veidoti kompetences centri dažādās nozarēs un kā tiks nodrošināta vienota pieeja kritēriju izstrādei.
Zinātniskā literatūra (autori: Yu & Morotomi, 2022; Radicic & Jackson) uzsver, ka labi veidota zaļā un ilgtspējīgā iepirkuma politika spēj veicināt ekoinovācijas, resursu efektivitāti un tirgustransformāciju. Publiskā sektora izvēles – kādus produktus un pakalpojumus tas iegādājas – var veidot pieprasījumu pēc videi draudzīgākām tehnoloģijām, ilgtspējīgiem risinājumiem un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem.
Latvijas pieredze: stratēģiskie iepirkumi jau veido nozīmīgu publisko izdevumu daļu
Latvijas publisko iepirkumu statistika rāda, ka stratēģisko aspektu integrēšana iepirkumos jau šobrīd veido būtisku publisko līdzekļu izmantošanas daļu. Līdz šim zaļo publisko iepirkumu Latvijā regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 353, kas nosaka obligātus ZPI kritērijus vairākās produktu un pakalpojumu grupās – tostarp būvniecībā, transportā, pārtikas un ēdināšanas iepirkumos, biroja aprīkojuma iegādē, tīrīšanas līdzekļu iepirkumos un apgaismojumā.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem 2025.gadā Latvijā tika noslēgti 13 755 iepirkumi ar kopējo līgumu summu 7,99 miljardi eiro. No tiem 1380 iepirkumi jeb 10% tika klasificēti kā stratēģiskie, un to kopējā vērtība sasniedza 2,83 miljardus eiro jeb 35,4% no kopējās līgumsummas.
Savukārt 2026. gada pirmajos divarpus mēnešos noslēgti 2347 iepirkumi ar kopējo līgumu summu 1,76 miljardi eiro, no kuriem 288 jeb 12,3% ir stratēģiskie iepirkumi ar kopējo vērtību 727 miljoni eiro jeb 41,3% no kopējās līgumsummas.
Tas nozīmē, ka diskusija par ilgtspējīgu iepirkumu nav teorētiska – tā tieši ietekmē miljardiem eiro publisko līdzekļu izmantošanu. Vienlaikus stratēģisko iepirkumu struktūra rāda būtisku disproporciju: lielāko daļu veido zaļais publiskais iepirkums (aptuveni 32% no kopējās līgumsummas), savukārt sociāli atbildīgais iepirkums veido tikai ap 2% un inovāciju iepirkums – aptuveni 1%, kas Latvijā pašlaik tiek piemēroti brīvprātīgi, un pētījumi liecina, ka šādos gadījumos ilgtspējības kritēriju ieviešana praksē notiek ievērojami lēnāk nekā situācijās, kur pastāv skaidrs regulējums vai obligātas prasības.
Ilgtspējīgs iepirkums sākas ar vajadzības definēšanu
Ilgtspējīgs iepirkums nozīmē ne tikai vides vai sociālo kritēriju iekļaušanu iepirkuma dokumentos. Tas sākas daudz agrāk – ar jautājumu, vai publiskais sektors patiešām ir skaidri definējis savu vajadzību.
Svarīgi atcerēties, ka aiz katra publiskā iepirkuma stāv cilvēks. Iepirkums nav tikai ķeksītis dokumentācijā, bet gan tas ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti. Piemēram, pēc ēku būvniecības vai renovācijas nereti konstatēts paaugstināts gaistošo organisko savienojumu līmenis telpās, ko rada būvmateriāli un apdares materiāli. Rezultātā jaunās vai tikko renovētās telpās nonāk bērni vai darbinieki, un pēc neilga laika parādās veselības problēmas.
Ilgtspējīgs iepirkums ir nozīmīgs arī citās jomās. Pārtikas iepirkumos tas var veicināt veselīgāku uzturu skolās un bērnudārzos un stiprināt vietējo ražošanu. Transporta iepirkumos tas palīdz samazināt emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti, bet būvniecībā – samazināt enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā.
Šeit būtiska nozīme ir dzīves cikla izmaksu pieejai (ang: Life Cycle Costing – LCC). Tā ļauj izvērtēt ne tikai produkta vai pakalpojuma iegādes cenu, bet arī izmaksas tā izmantošanas laikā – enerģiju, uzturēšanu un remontu. Būvniecībā tas ir īpaši redzams. Analizējot ēkas dzīves ciklu aptuveni 50 gadu periodā, tikai neliela daļa izmaksu rodas projektēšanas un būvniecības posmā, precizējot, aptuveni 2% veido projektēšana, 20% būvniecība, bet līdz pat 80% ir ēkas ekspluatācijas izmaksas. Tas nozīmē, ka vislielākā ietekme uz izmaksām un ēkas kvalitāti rodas tieši projektēšanas stadijā.
Vienlaikus tas liek domāt arī par mūsu patēriņa modeli kopumā. Mūsdienu sabiedrībā produkti bieži tiek izmantoti īsu laiku un pēc tam nonāk atkritumos, lai gan to ražošanā jau ir patērēti ievērojami resursi. Tāpēc ilgtspējīgs iepirkums arvien biežāk tiek saistīts ar aprites ekonomikas principiem – ilgāku produktu dzīves ciklu un resursu atkārtotu izmantošanu. Ilgtspējīgs iepirkums tādēļ nav tikai papildu prasību kopums – tas ir pārvaldības kvalitātes jautājums.
Eiropas politika: publiskais iepirkums kā instruments zaļajai pārejai
Latvijas diskusija par ilgtspējīgu iepirkumu notiek plašākā Eiropas politikas kontekstā. Eiropas Zaļais kurss publisko iepirkumu definē kā vienu no instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams sasniegt klimatneitralitāti un veicināt aprites ekonomiku. To arvien vairāk nostiprina arī jaunākie Eiropas Savienības regulējumi – piemēram, Bateriju regula, Ekodizaina regula, Tīro transportlīdzekļu direktīva un jaunā Ēku energoefektivitātes direktīva, kas paredz, ka no 2028. gada visām jaunajām publiskajām ēkām jāatbilst nulles emisiju standartam. Savukārt Neto nulles emisiju industrijas akts uzsver publisko iepirkumu kā vienu no instrumentiem, kas var veicināt neto-nulles tehnoloģiju attīstību Eiropā.
Tieši šajā kontekstā Latvijai šobrīd jāpieņem būtiski lēmumi par publisko iepirkumu nākotni. Ja valsts vēlas pāriet uz ilgtspējīga iepirkuma pieeju, tam jānotiek nevis uz prasību vājināšanas rēķina, bet uz stiprākas kompetences, koordinācijas un ilgtermiņa domāšanas pamata. Publiskais iepirkums ir viens no retajiem instrumentiem, kas vienlaikus var veicināt inovāciju, uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, stiprināt vietējo ekonomiku un samazināt ietekmi uz vidi.
Ilgtspējīgu iepirkumu diena 2026
Ilgtspējīgu iepirkumu diena 2026, kas 19. martā notiks Ulbrokas kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, būs profesionāls forums, kur vienuviet satiekas publiskā sektora pārstāvji, uzņēmēji un politikas veidotāji, lai diskutētu par ilgtspējīga iepirkuma nākotni Latvijā un dalītos ar praktiskiem risinājumiem. Pasākumu organizē Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija sadarbībā ar Ropažu novada pašvaldību, Rīgas metropoli, Yes We Can un citiem partneriem. Pasākuma laikā pirmo reizi Latvijā tiks pasniegta arī Ilgtspējīga iepirkuma gada balva, izceļot labākos publiskā sektora piemērus šajā jomā vairākās nominācijās.
Pasākumu atklās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks un Ropažu novada domes priekšsēdētāja Signe Grūbe. Konferencē nozīmīga loma būs arī starptautiskajai pieredzei. Ar savu skatījumu dalīsies Lietuvas publisko iepirkumu biroja padomnieks Kęstutis Kazulis, Procura+ tīkla pārstāvis Philipp Tepper, kā arī tiks prezentēta Helsinku pilsētas pieredze ilgtspējīga iepirkuma piemērošanā.
Pēc starptautiskajām prezentācijām sekos diskusijas un pieredzes stāsti, kuros piedalīsies Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, pārstāvji no Klimata un enerģētikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL), pētnieki un uzņēmumu pārstāvji. Programmā paredzēti arī pašvaldību pieredzes stāsti no Salaspils, Siguldas un Ropažu novada, kā arī institūciju un uzņēmumu piemēri, tostarp Elektroniskie sakari un Rīgas enerģētikas aģentūra, Latvenergo, u.c. Pasākuma laikā darbosies arī ilgtspējīgu risinājumu tirgus placis, kur uzņēmumi prezentēs savus produktus un pakalpojumus.
Ar detalizētu Iltspējīgu iepirkumu diena 2026 programmu var iepazīties šeit: Ilgtspējīgu iepirkumu diena | Ilgtspējīgi iepirkumi
Pieteikšanās līdz 17.martam aizpildot anketu: Pieteikšanās Ilgtspējīgu iepirkumu dienai 2026